Sējam daudzveidību, pļaujam ilgtspēju: kāpēc Eiropai vajag vairāk lauksaimnieku, kuri dažādo savas kultūras
Daudzi ES lauksaimnieki stāv krustcelēs: vides apdraudējumi un ienākumu zudums neilgtspējīgu ražošanas modeļu rezultātā liek viņiem pārdomāt savas zemkopības sistēmas. ES finansētais projekts Diverfarming (Crop diversification and low-input farming across Europe: from practitioners engagement and ecosystems services to increased revenues and chain organisation) sniedz viņiem datus, rīkus un atbalstu, kas vajadzīgs, lai ieviestu produktīvākas, resursefektīvas metodes. Svarīgākais no šiem elementiem ir kultūraugu dažādošana, kas ir ļoti būtisks agroekoloģijas aspekts. “Lauksaimniecība, kuras pamatā ir intensīva mehanizācija, pārmērīga ārēju resursu izmantošana un monokultūras, ir novedusi pie augšņu degradācijas, bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un lielākiem ekonomiskajiem riskiem Eiropas lauksaimniekiem,” stāsta Rauls Sornosa Belmonte (Raúl Zornoza Belmonte), kurš ir augsnes zinātnes pētnieks Kartahenas Tehniskajā universitātē Spānijā un projekta Diverfarming koordinators. “Kultūraugu dažādošana un resursu optimizēta izmantošana nodrošina ilgtspējīgākas alternatīvas.” Dažādošana var sniegt vairākus praktiskus ieguvumus lauksaimniekiem un lauku videi. Tā var novērst augsnes eroziju, uzlabot augsnes auglību un veicināt oglekļa sekvestrēšanu augsnē, vienlaikus samazinot pesticīdu, mēslošanas līdzekļu un smagās tehnikas izmantošanu. Lielākai daudzveidībai tāpat ir potenciāls palielināt ražīgumu un uzlabot lauksaimniecības sistēmu noturību ne vien ekonomiskajā ziņā, bet arī saskaroties ar klimata pārmaiņām. Kopā šie aspekti var veicināt lielāku rentabilitāti, vienlaikus palīdzot mazināt klimata pārmaiņas un sekmējot bioloģiskās daudzveidības palielināšanu, kā arī vairāk lauksaimniecības sniegtu ekosistēmu pakalpojumu.
Pielāgoti risinājumi
Projekta grupas veiktā izpēte rāda, ka, lai praksē īstenotu šos ieguvumus, visā lauksaimniecības vērtības ķēdē ir jāīsteno izmaiņas un tās ir jāpielāgo katra reģiona raksturīgajiem apstākļiem. Šie dažādie, konkrētajam kontekstam raksturīgie apstākļi ir vēl viens būtisks agroekoloģijas princips. Tie ietver klimatiskos un augsnes apstākļus, sociālekonomiskos un kultūras faktorus, kā arī tehniskus ierobežojumus. Projekts ir vērsts uz sešu Eiropas reģionu — Vidusjūras ziemeļu, Vidusjūras dienvidu, Atlantijas centrālā, kontinentālā, panoniskā un boreālā reģiona — unikālajiem apstākļiem. Projektā Diverfarming pašlaik tiek analizēti reālie ieguvumi un praktiskie ierobežojumi, šķēršļi un trūkumi saistībā ar dažādotām zemkopības sistēmām, kurās izmanto katram reģionam pielāgotu lauksaimniecības praksi ar zemu resursu patēriņu. Projekta grupa sadarbojas tieši ar lauksaimniekiem šajos reģionos. “Lai iesaistītu lauksaimniekus un vietējās ieinteresētās personas Eiropas lauksaimniecības paradigmas maiņas izstrādē un lai šajā procesā izmantotu viņu vietējās zināšanas, esam izveidojuši lauksaimnieku, kuri dažādo kultūraugus, tīklu kopīgai veidošanai, mācībām un inovācijai,” piebilst R. Sornosa Belmonte. Inovācija ir ļoti būtiska agroekoloģijai un līdz ar to arī projekta Diverfarming darbam. Projekta grupa ir izstrādājusi prototipu tehnikai, kas uzlabo aršanu un ļauj samazināt darbaspēka izmaksas, degvielas patēriņu, siltumnīcefekta gāzu emisijas un augsnes eroziju un atvieglo virsaugu apsaimniekošanu. Prototips pašlaik ir izstrādes noslēguma stadijā, un ir paredzams, ka tas būs gatavs 2021. gada decembrī.
Pamatoti lēmumi
Grupa strādā arī pie interaktīva rīka, kas palīdzēs lauksaimniekiem izvēlēties dažādotās zemkopības sistēmu un ilgtspējīgu praksi, kas vislabāk piemērota viņu konkrētajiem apstākļiem. R. Sornosa Belmonte skaidro: “Mūsu mērķis ir izveidot progresīvu Eiropas lēmumu pieņemšanas atbalsta rīku, kas palīdz izvēlēties piemērotākās dažādotās zemkopības sistēmas dažādos scenārijos, lai palielinātu ražīgumu un ilgtspēju, ņemot vērā visus vērtības ķēdes posmus. Rīka daudzvalodu saskarne nodrošinās vienkāršu piekļuvi un plašu rīka lietošanu Eiropā.” Rīks apkopos datus par dažādiem aspektiem, sākot ar augsni un beidzot ar vērtības ķēdes raksturlielumiem, lai veidotu modeļus, kas ļaus lauksaimniecības uzņēmumiem pieņemt pamatotus lēmumus. Citi projekta Diverfarming rezultāti ietvers pamatnostādnes par ilgtspējīgām dažādotas zemkopības sistēmām, protokolu to pareizai īstenošanai un rīkkopu, kā arī balto grāmatu, kurā sniegti zinātniski pierādījumi, kas atbalsta attiecīgo politiku. Lai plašāk izplatītu projekta rezultātus, Diverfarming pievienojās Eiropas Kultūraugu dažādošanas kopai, kuras mērķis ir dalīties ar zināšanām par šo tēmu un palielināt kultūraugu dažādošanas pētījumu ietekmi Eiropā.
Keywords
Diverfarming, dažādošana, resursi, zemkopības sistēmas, augsne, agroekoloģija, auglība, tehnika, bioloģiskā daudzveidība, vērtības ķēdes, lēmumu pieņemšanas atbalsts, rīks
