Lai pupas aug griezdamās: kā lauksaimniekiem apmierināt patērētāju augošo apetīti pēc pākšaugiem
Le Puy zaļās lēcas no Francijas, Santorini grieķu zirņu biezputra un citi ēdieni — pākšaugi ir nākuši modē Eiropā, un tam ir pamatots iemesls. Rūpes saistībā ar veselību, klimata pārmaiņām, dabas resursu aizsardzību un dzīvnieku labturību veicina pieprasījumu pēc augu proteīna kā gaļas alternatīvas. Pākšaugi, kas ietver sojas pupas, zirņus, lauka pupas, lēcas un turku zirņus, ir svarīgs pārtikā izmantojama augu proteīna avots. Tomēr ES šo produktu tirgus joprojām ir mazs, salīdzinot ar citiem reģioniem. ES finansētais projekts LEGVALUE (Fostering sustainable legume-based farming systems and agri-feed and food chains in the EU) palīdz lauksaimniekiem pilnībā izmantot savā labā šo tendenci, apkopojot informāciju, kas nepieciešama šo jauno iespēju izmantošanai, un ļaujot lauksaimniekiem pieņemt pamatotus lēmumus par to, vai un kā sākt audzēt pākšaugus savās saimniecībās. “Mēs dalāmies ar pieredzi un praktiskajām zināšanām, lai veicinātu pākšaugu audzēšanu un izmantošanu Eiropā,” skaidro Frederiks Muels (Frédéric Muel), kurš ir pētniecības vadītājs lauksaimniecības institūtā Terres Inovia, kas koordinēja projektu. “Mūsu galvenais mērķis bija palīdzēt lauksaimniekiem padarīt pākšaugu audzēšanu rentablu viņu zemkopības sistēmā.”
Vietējās garšas
Projekts pulcināja plašu ieinteresēto personu loku ar mērķi kopīgi iegūt pilnīgu priekšstatu par visiem aspektiem, kas būtiski lauksaimniekiem. Tas ietver zināšanas par to, kur labāk audzēt pākšaugus, kādai ietekmei uz vidi jāpievērš uzmanība, kādas ir spēkā esošās kvalitātes prasības, kā arī informāciju par vērtības ķēdēm, cenu noteikšanas mehānismiem un norisēm tirgū. Jāņem vērā trīs dažādi līmeņi: kā ieviest pākšaugus zemkopības sistēmā, kā organizēt vērtības ķēdi, kā pozicionēt jauno piedāvājumu tirgū. “Pašlaik labs stimuls ir tas, ka patērētāji aktīvāk pieprasa vietējo pārtiku. Tas var palīdzēt mums organizēt vērtības ķēdi vietējā līmenī, kas ir ienesīgāk lauksaimniekiem,” atzīmē F. Muels. Pākšaugu cenas tirgū bieži ir saistītas ar lopbarības tirgu, kur peļņas norma ir zemāka. Konkrēts ieteikums lauksaimniekiem šajā jautājumā ir līgumā vienoties par cenu pirms sējas: “Mums jācenšas nodrošināt taisnīga pievienotās vērtības sadale visā vērtības ķēdē.”
Atbalsts lēmumu pieņemšanā
Viens no galvenajiem projekta LEGVALUE rezultātiem ir lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas prototips, ko nākamgad paredzēts ieviest Francijā. Lauksaimnieki varēs saņemt pielāgotus ieteikumus par pākšaugu sugām, kas vislabāk piemērotas viņu izmantotajām lauksaimniecības sistēmām, norādot informāciju par savas apkaimes ģeogrāfiskajām īpašībām. Sistēma būs pieejama LEGVALUE tīmekļa vietnē , un tā tiks pastāvīgi aktualizēta ar papildu datiem nolūkā paplašināt to, iekļaujot arī citas Eiropas valstis. Projekta sarežģītākais uzdevums ir izveidot plašu datubāzi, kurā kvantitatīvi novērtēti ieguvumi, ko saimniecības līmenī var iegūt no dažādiem pākšaugu veidiem. “Piemēram, mēs joprojām salīdzinām dažādo kultūru vērtību saimniecības līmenī tikai pēc peļņas lieluma. Tomēr pākšaugi var arī palielināt nākamās kultūras ražu,” stāsta F. Muels. Trūkstot pētījumiem un datiem šajā jomā, analīzes darbs joprojām turpinās. Projekta grupa pašlaik kopā ar citiem partneriem izstrādā Eiropas Pākšaugu inovācijas tīklu, kurā tiks izmantoti projekta LEGVALUE rezultāti un kurš sekmēs zināšanu apmaiņu šajā jomā. Projekts arī sniedz politikas ieteikumus, lai sekmētu ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu izveidi Eiropā.
Keywords
LEGVALUE, augu proteīns, pākšaugi, lēcas, turku zirņi, sojas pupas, lauksaimnieki, atbalsts lēmumu pieņemšanā, vērtības ķēde, tirgus, rentabls
