Pārmaiņu iedīgļi: sistēmiska pieeja augu selekcijai
Saskaņā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” Eiropas Komisija ir noteikusi mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka vismaz 25 % no lauksaimniecības zemes ES tiek izmantoti bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tas ir svarīgs Eiropas zaļā kursa aspekts. Šī mērķa sasniegšanai būs nepieciešama jaunu bioloģisko kultūraugu šķirņu izstrāde un izplatīšana, un ES finansētā projekta LIVESEED (Improve performance of organic agriculture by boosting organic seed and plant breeding efforts across Europe) uzdevums bija atbalstīt šī mērķa sasniegšanu, risinot bioloģiski audzētu sēklu pieejamības un kvalitātes jautājumus, raugoties no dažādām perspektīvām, sākot ar tirgus aspektiem un beidzot ar regulējumu. Šajā 2017. gadā uzsāktajā projektā iesaistījās 48 organizācijas no 18 Eiropas valstīm, t. sk. augu pētnieki, selekcionāri, sēklu audzētāji, bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas un mazumtirgotāji.
Jaunas pieejas
Viens no projektā iesaistītajiem pētniekiem ir Edvīns Noijtens (Edwin Nuijten) — zinātnieks, kurš pēta augus, strādā “De Beersche Hoeve” Nīderlandē un palīdzēja īstenot daļu no darba plāna, kurā galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā dažādas selekcijas pieejas var atbalstīt un stiprināt viena otru. “Selekcija nav tikai vislabākā auga izveide audzēšanai vislabākajā laukā — tas ir arī process, un mums ir jāņem vērā arī tā sociālie aspekti,” viņš norāda. Projekta LIVESEED mērķis bija apvienot dažādu augu selekcijas pieeju labākos elementus. Konsorcijs identificēja četras konkrētas pieejas — uz ekosistēmām, kopienām, kultūraugu iezīmēm un uzņēmumiem balstītas pieejas. Uz ekosistēmām balstītas pieejas ļauj izvērtēt, kā kultūraugs mijiedarbojas ar apkārtējo vidi un var to papildināt. Uz kopienām balstītas pieejas nodrošina ciešu saikni starp selekcionāriem un audzētājiem, cenšoties maksimāli palielināt to sabiedrisko vērtību. Uz kultūraugu iezīmēm balstītas pieejas ļauj panākt plašākus sabiedriskos ieguvumus, uzlabojot konkrētas kultūraugu iezīmes, piemēram, palielinot būtisku vitamīnu koncentrāciju kultūraugos. Savukārt uz uzņēmumiem balstītu pieeju mērķis ir palielināt peļņu un samazināt izmaksas. “Visas šīs pieejas ir balstītas uz vērtības palielināšanu, taču to vērtības ir dažādas,” piebilst E. Noijtens. “Te nav runa par to, ka dažas vērtības ir labākas par citām, bet gan par to, kā mēs tās varam apvienot, lai tās viena otru stiprinātu un uzlabotu ekoloģisko un sociālo noturību.”
Zināšanu platforma
Konsorcijs savāca informāciju par selekcijas metodēm un publicēja vairākus pētījumus. Projekta LIVESEED ietvaros notika apspriešanās ar vairāk nekā 800 bioloģiskajiem lauksaimniekiem par dažādiem ar augu selekciju un sēklu tirgiem saistītiem aspektiem, un projekts palīdzēja paplašināt Bioloģiskās lauksaimniecības zināšanu platformu, izveidojot tajā īpaši šīm tēmām veltītu sadaļu. Projekta LIVESEED ietvaros tika izveidota arī ES mēroga maršrutētāja datubāze, kura ļauj sēklu piegādātājiem ar viena ieraksta palīdzību publicēt piedāvājumus citu valstu datubāzēs. Projekta darba grupa šobrīd strādā pie savu ieteikumu īstenošanas, izstrādājot pamatnostādnes kombinētas selekcijas pieejas īstenošanai. Situācija ir kritiska, jo jaunu kultūraugu šķirņu izveide ir lēns process, un selekcionāriem ir jārīkojas nekavējoties, lai spētu sagatavoties nākotnes izaicinājumiem lauksaimniecības jomā, piemēram, stingrākiem pesticīdu izmantošanas ierobežojumiem un mainīgajam klimatam. E. Noijtens arī piebilst, ka lauksaimniekiem un patērētājiem var nākties saskarties arī ar augu selekcijas nozares un sēklu tirgus disfunkciju. “Paraugoties uz tradicionālās selekcijas nozari, ir redzams, ka katra augļa un dārzeņa tirgū dominē divi vai trīs uzņēmumi. Ja viens uzņēmums pārtrauc savas selekcijas programmas īstenošanu, lauksaimnieki ir pilnībā atkarīgi no otra uzņēmuma. Pat tradicionālās lauksaimniecības jomā situācija nav ilgtspējīga,” viņš skaidro. “Bioloģiskā sēklu audzēšana un augu selekcija var sniegt iespēju padomāt par ilgtspējīgākām selekcijas pieejām. Mums ir jāizstrādā daudz vairāk jaunu alternatīvu, tāpēc šis resurss ir noderīgs visiem lauksaimniekiem,” saka E. Noijtens. “Bieži mēdz teikt, ka bioloģiskā pārtika ir pārāk dārga, taču varētu arī teikt, ka tradicionālā pārtika ir pārāk lēta, — ja tiek ņemtas vērā arī slēptās izmaksas, paveras pavisam cita aina.”
Keywords
LIVESEED, bioloģisks, sēkla, lauksaimniecības zināšanas, platforma, kultūraugu šķirnes, selekcija, kultūraugs, mazumtirgotāji, pieeja, vērtības, ilgtspējīgs
