Zināšanu un darba metožu nodošana Eiropas bioloģiskajām lauku saimniecībām
ES ik gadu importē aptuveni 14 miljonus tonnu sojas pupiņu, ko izmanto vistu, liellopu un cūku barošanai. Tas ir būtisks izaicinājums bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kuri vēlas novērst vides un ilgtspējas problēmas, kas saistītas ar ārvalstīs ražotajiem sojas produktiem, piemēram, tropisko mežu izciršanu. ES finansētajā projektā OK-Net EcoFeed (Organic Knowledge Network on Monogastric Animal Feed) tika pētīti alternatīvi avoti, no kuriem iegūt dzīvnieku barību ar augstu proteīna saturu, kas palīdzēs samazināt Eiropas atkarību no dzīvnieku barībai nepieciešamā proteīna importa.
Ideju izplatīšana
“Mēs izplatām inovācijas visā Eiropā,” saka projekta koordinatore Ambra De Simone. “Galveno uzmanību mēs veltām ieinteresēto personu tīkla veidošanai, esošo zināšanu apkopošanai un to risinājumu izcelšanai, kas varētu izrādīties noderīgi dažādos reģionos.” Projektā, kuru koordinē Starptautiskās bioloģiskās lauksaimniecības kustību federācijas Eiropas Savienības reģionālā grupa (“IFOAM Organics Europe”), tika izveidots konsorcijs, kura sastāvā ir 18 partneri no 12 valstīm. To vidū ir barības pārstrādes uzņēmumi, lauksaimnieki, pētniecības institūti, universitātes un konsultāciju aģentūras. Iepriekšējā ES finansētā projekta OK-Net Arable īstenošanas laikā tika sagatavoti simtiem lappušu gari informatīvie materiāli, kas lauksaimniekiem pieejami Bioloģiskās lauksaimniecības zināšanu (“OFK”) platformā un kuros izklāstīti iespējamie risinājumi ražas apjoma palielināšanai. “Pievēršanās dzīvnieku barībai bija loģisks nākamais solis,” piebilst A. De Simone. “OFK” platforma nodrošina lietotājam draudzīgu piekļuvi plašam praktisku rīku un resursu spektram, kas ietver audiomateriālus, grāmatas, ziņojumus, brošūras, pamatnostādnes un videomateriālus, un sekmē zināšanu apmaiņu lauksaimnieku, lauksaimniecības konsultantu un zinātnieku starpā. Projekta “OK-Net EcoFeed” ietvaros platforma tika paplašināta, iekļaujot tajā materiālus par ilgtspējīgu dzīvnieku barību. “Viens no galvenajiem uzdevumiem bija noskaidrot, kas darbojas vienā reģionā, un censties to kaut kā pielāgot, lai tas varētu darboties arī citos reģionos,” skaidro A. De Simone. “Pirmais solis bija visu esošo sistēmu apzināšana. Pēc tam pētnieki pievērsās tām sistēmām, kuras potenciāli varētu izmantot citās teritorijās.”
Lietderīgi ierosinājumi
Projekta laikā tika veikti 18 lauka izmēģinājumi, kuros vairāk nekā 9000 vistas un 1000 cūkas tika barotas ar alternatīvām barībām. “Lielākā problēma bioloģiskajā saimniekošanā ir proteīna pieejamība,” piebilst A. De Simone. “Lielākā daļa barību ir ražota no sojas un nav uzskatāma par ilgtspējīgu bioloģiskās saimniekošanas kontekstā; mēs centāmies atrast alternatīvus proteīna avotus.” To vidū ir Camelina sativa — eļļas augs, kas radniecīgs liniem un ko pētīja Itālijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (tīmekļa vietne itāļu valodā) (“AIAB”) pētnieki. Spānijā “Ecovalia” (tīmekļa vietne spāņu valodā) kā barības piedevu cūkām izmantoja alus raugu, kas bagāts ar proteīnu. Konsorcijs izstrādāja arī barības devu plānošanas rīku, kas ir uz programmu Excel balstīta lietotne, kura ļauj lauksaimniekiem aprēķināt nepieciešamo barības apjomu atkarībā no dzīvnieku šķirnes, to vecuma un izmantotās barības veida. “Šī ir vienīgā bezmaksas lietotne, kas patiesi atbilst bioloģisko lopkopju vajadzībām,” saka A. De Simone. “Aprēķini nekādi nav saistīti ar barības ražotājiem un tiek pielāgoti konkrētiem bioloģiskās lauksaimniecības apstākļiem.” Šobrīd grupa cenšas piesaistīt papildu finansējumu, lai turpinātu attīstīt un uzturēt “OFK” platformu, kurā pieejama informācija par vairāk nekā 2000 lauksaimniecības risinājumiem. “Viss sākās ar laukaugiem un dzīvnieku barību, taču mums pievienojas daudzi citi projekti,” noslēgumā saka A. De Simone. “Mūsu mērķis ir kļūt par ES vadošo platformu informācijas apmaiņai par bioloģiskās lauksaimniecības jautājumiem.”
Keywords
OK-Net EcoFeed, sojas pupiņas, eļļas augi, proteīns, barība, vistas, liellopi, cūkas, bioloģisks, lauku saimniecība, zināšanas, platforma