Atbalsts pākšaugu audzēšanai un izmantošanai
Kvieši un citi graudaugi izteikti dominē Eiropā, salīdzinot ar citu veidu kultūrām, piemēram, proteīnaugiem. Tas nozīmē, ka ES nākas importēt lielu daudzumu augu proteīnu, ko galvenokārt izmanto lopbarībā. Donals Mērfijs-Bokerns (Donal Murphy-Bokern) ir pētnieks, kura darbs vērsts uz dabisko resursu izmantošanas uzlabošanu lauksaimniecībā. Viņš norāda uz kultūraugu dažādošanu kā izeju no šī neilgtspējīgā apburtā loka. “Pākšaugi, piemēram, sojas pupas, lauka pupas un zirņi, piesaista slāpekli no gaisa un tādējādi ir lielisks dabiska mēslojuma avots,” stāsta D. Mērfijs-Bokerns, uzsverot šo kultūru vērtību agroekoloģijas sistēmās. “Turklāt pākšaugi ir bagāti ar proteīniem, tāpēc tie ir ilgtspējīgs uzturvielu, jo īpaši olbaltumvielu, avots gan cilvēkiem, gan mājlopiem.” Ar ES finansētā projekta Legumes Translated (Translating knowledge for legume-based farming for feed and food systems) atbalstu D. Mērfijs-Bokerns un viņa kolēģi kopīgi strādā, lai palīdzētu Eiropai pāriet uz ilgtspējīgāku augu proteīnu ražošanu. Projekts kā tematiskais tīkls saved kopā nozares ekspertus un pētniekus no visas Eiropas, kuri kopīgi dalās pieredzē, iegūst jaunas zināšanas un sasniedz praktiski īstenojamus rezultātus.
Praktiski dati pamatotu lēmumu pieņemšanai
Attiecībā uz projekta mērķi, kas paredz sniegt praktiskus datus, kas izmantojami lēmumu pieņemšanā, jau ir gūti vairāki būtiski rezultāti. Piemēram, ir izanalizēta ietekme uz visu saimniecību, ko rada pākšaugu ieviešana zemkopības sistēmās. “Mūsu dalībnieku izdarītie secinājumi parāda, ka nepietiek ar to, ka pākšaugu produkti gūst panākumus patēriņa tirgū,” atzīmē D. Mērfijs-Bokerns. “Pākšaugiem pašiem ir jābūt efektīviem un konkurētspējīgiem lauku saimniecībās.” Tāpat arī, analizējot datus no visas zemkopības sistēmas reālās saimniecībās, projekta partneri konstatēja, ka, piemēram, lauka pupas ir ekonomiski rentabls risinājums, ja tās sēj Eiropas ziemeļrietumu daļai tipiskajās augsnēs, kas labi saglabā mitrumu, savukārt sojas pupas ekonomiski pamatotāk ir audzēt Dienvidaustrumeiropā. “Tas nozīmē, ka šo kultūru platību palielināšana šajos reģionos nodokļu maksātājiem izmaksātu relatīvi maz,” skaidro D. Mērfijs-Bokerns. Viņš piebilst, ka daudzos citos reģionos graudaugu audzēšana ir ļoti konkurētspējīga, un tas sarežģī lauksaimniekiem pākšaugu audzēšanu, pārejot uz ilgtspējīgākām sistēmām. “Šādos gadījumos ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts, lai panāktu, ka lauksaimnieki dažādo ražošanu, uzsākot pākšaugu audzēšanu,” viņš piebilst. Šo ļoti nepieciešamo atbalstu sniedz centrs Legume Hub.
Uz pākšaugiem balstītu vērtības ķēžu uzlabošana
“Projekts Legumes Translated dod iespējas lēmumu pieņēmējiem — gan lauksaimniekiem, gan politikas veidotājiem —, sniedzot zināšanas par to, kā uzlabot vērtības ķēdes, kas balstītas uz pākšaugiem,” norāda D. Mērfijs-Bokerns. Centrs Legume Hub kā zināšanu apmaiņas un izpratnes veicināšanas kopiena saved kopā ieinteresētās personas, kuras kopīgi veido ilgtspējīgākas pārtikas sistēmas.” Centrs, kuru vada Eiropas Pākšaugu centru asociācija un īsteno Donau Soja, ir vienas pieturas aģentūra, kas savlaicīgi sniedz zinātniski pamatotu un visaptverošu informāciju ikvienam — zinātniekiem, augu selekcionāriem un lauksaimniekiem —, kam interesē pākšaugu ražošanas veicināšana Eiropā. “Mēs vēlamies pozicionēt centru kā pievilcīgu pašpublicēšanas platformu visām ar pākšaugiem saistītajām tēmām — zināmā mērā tas būtu kā ResearchGate vai Wikipedia pākšaugu jautājumos,” noslēgumā saka D. Mērfijs-Bokerns. “Ja mums tas izdosies, mūsu darba ietekme būs tālejošāka par pašu projektu.”
Keywords
Legumes Translated, pākšaugi, sojas pupas, kultūraugi, saimniecības, lauksaimnieki, kultūraugu dažādošana, lauksaimniecība